Zini kā?
Pirms es sāku skatīties sevī, man likās, ka pasaule ap mani ir netaisnīga, tuvākie cilvēki mani neciena un nenovērtē. Man likās, ka tie mani nosoda. Nosoda un nepieņem mani tādu, kādu es domāju sevi esam. Es uzsprāgu, iedzēlu vai izteicu asas piezīmes par katru manā virzienā teikto vārdu. Toreiz man likās, ka problēma ir viņos visos. Citos. Tajos, kuri man ko saka. Man likās, ka viņi nesaprot, nezin, nejūt mani. Likās, ka viņu problēmas nav problēmas, salīdzinot ar manējām. Man likās, ka visi ir netaisnīgi. Visa pasaule pret mani. Man likās, ka ‘es jau neko- viņi’. Es redzēju tikai viņus. Sevi nē. Necik.
“Es tāds esmu un lieciet man mieru, pieņemiet” bija frāze, kuru ar velnišķīgu dzirksti es bieži teicu gan pats sev, gan saviem līdzcilvēkiem. Es biju TIK ļoti pārliecināts, ka mainot vidi, manīsies mana labsajūta, citu cilvēku attieksme pret mani un es jutīšos labāk, jo ‘viņi visi’ ir tā problēma. Sakne, cēlonis. ‘Visi citi’ mani velk uz leju. Gremdē. Viņi visi neko nesaprot. Lohi.
Bet tad es sāku ieskatīties pats sevī. Es sāku rakt pats savu sūdu. Savu miskasti. Savu mēslaini.
Sāku to cilāt, šķirot. Tīrīt. Izgaismot.
Lēnam, bet droši.
Dienu no dienas raku arvien dziļāk un dziļāk.. un pēkšņi ‘viņu’ sūds kļuva par manu sūdu. Viņu netaisnība pēkšņi kļuva par manējo. Es sāku redzēt skaidrāk un pats galvenais- es sāku redzēt pats sevi. Savu egoismu un impulsivitāti. Savu negodīgumu. Savu drāmu, pārspīlējumu, manipulāciju. Savas sāpes un traumas. Savas ‘programmas’ un savu iedomību.
Es beidzot sāku redzēt arī pats savu sūdu un to, cik dziļi es tajā stāvu, to tā īsti nemaz neapzinoties.
Vārdi ‘piedod, lūdzu, paldies, es Tevi mīlu’ pēkšņi ieguva pavisam citu jēgu. Citu piegaršu un nokrāsu.
‘Viņi’ un ‘jūs’ kļuva arvien neredzamāki, savukārt, ES pieņēmās spēkā, kļuva arvien lielāks un apzinātāks. Ne vienmēr sanāk, protams, jo visi mēs tikai cilvēki, bet jo vairāk cenšos, jo vairāk sanāk. Sanāk biežāk. Un biežāk arī prieks par to, ka sanāk.
Var jau būt, ka šis viss vien tāds liels bulšits vien ir.. bet es Tev apsolu, ka arī Tevī ir sūds, kuru nezini esam.
Ir tikai JĀGRIB rakt.
Comments