- KODS -

Visforšāk ir tad, kad ‘programmēt’ sevi ļauj sev pašam, ne Pasaulei no malas. Kāds Tevi sauc par varmāku. Cits par sliņķi. Cita acīs Tu esi mīļš un maigs. Kādam Tu patīc. Kādam vairs nē. Kāds ar Tevi grib uzkāpt virsotnē, kāds Tev jau no bērnības apzināti vai neapzināti potē, ka Tu neko neproti, nemāki, nesanāk. Ka Tev pietrūkst tas vai šitas. Nav izglītības, nav izskata, nav kvalitātes, kuras pasaulei nepieciešamas.

Kāds Tevī redz gaismu. Kāds elli. Kāds Tevī meklē piedošanu, kāds cits, savukārt, patvērumu.

..un nav jau arī tā, ka visi, kas ap Tevi, kļūdās un gan jau, ka daļiņa patiesības ir visā, ko dzirdi. Bet visforšāk, tomēr, ir tad, kad ‘programmēt’ sevi ļauj sev pašam. Tu zini, kas Tu esi.